Kā pieņemt lēmumu spert pirmos soļus pārmaiņu īstenošanai

Sāc ar vīziju

Lēmums veikt izmaiņas kādā no dzīves sfērām ir ļoti nopietns. Jebkuras pārmaiņas izraisa satricinājumus ierastajā ikdienā. Savā ziņā tas ir risks, jo tas nozīmē, ka esi gatavs mesties iekšā nezināmajā. Pirmie soļi var būt sarežģīti, raisīt bailes un diskomfortu. Viennozīmīgi pienāks brīži, kad gribēsies atgriezties tur, kur bija ērti, kur viss bija paredzams. Tas saistīts ar to, ka smadzenēm patīk ierasti ceļi un risinājumi. Savā būtībā tās ir slinkas, tāpēc smadzenēm vajag mērķi, lai saņemtu dopamīnu, kas dod sajūtu: es to izdarīju! Ja gribam atbrīvoties no veciem ieradumiem, mūsu smadzenēm jāveido jauni neironu savienojumi, un tas nenotiek vienā dienā. Mums apzināti jāsāk praktizēt jaunie ieradumi, kas prasa laiku un pašdisciplīnu. Ir dzirdēts, ka tam vajagot 21 dienu, bet realitātē tie var būt pat vairāki mēneši. Turklāt tas nebūt nenozīmē, ka nekad neatgriezīsimies pie vecajiem ieradumiem. Tāpēc ļoti svarīgi ir nospraust gala mērķi – vīziju, kur vēlies nonākt šo izmaiņu rezultātā. 

Pirms 15 gadiem, pēc šķiršanās mana dzīve bija viens vienīgs haoss. Vienīgais, kas kaut nedaudz turēja rāmjos, bija darbs. Tiesa, gandarījumu tas nesniedza, tomēr bija vismaz kāda motivācija no rītiem celties. Es nemācēju dzīvot viena. Dēls jau bija paaudzies un dzīvoja atsevišķi, tāpēc šķita, ka kādreizējais stingrais pamats zem kājām ir sabrucis un es krītu bezdibenī. Nesapratu, ko iesākt, jo nebija kam dzīvot. Līdz tam dzīves jēgu veidoja attiecības, apprecējos tūlīt pēc skolas beigšanas, jo gaidīju dēlu. Laulība ilga vien pāris gadu, un pēc šķiršanās ātri sagāju kopā ar nākamo vīru, ar kuru kopā pavadīju 13 gadu.

Nekad nebiju dzīvojusi viena, biju no tām, kas izšķīst attiecībās, upurējas un pamatā domā par otru, sevi atstājot otrajā plānā. Nezināju, kas es esmu, ko vēlos no dzīves. Vienīgie mērķi, kas saistījās ar karjeru televīzijā, jau sen bija sasniegti. Ballītes, alkohols, jā, arī gadījuma sakari. Šis noteikti nav tas dzīves periods, kuru gribētos atcerēties. Taču, kā jau minēju iepriekš, jebkura pieredze bagātina. Pateicoties tai, skaidri zināju, ka vēlos pārtraukt šo bezjēdzīgo riņķa danci. Vēlos mieru un harmoniskas attiecības.

Tolaik daudz lasīju – ezotērikas un pašizaugsmes grāmatas grauzu kā saulespuķu sēkliņas, cerot tajās atrast atbildes uz saviem eksistenciālajiem jautājumiem. Iepazinos ar jauniem cilvēkiem, sāku apmeklēt jogas nodarbības. Solīti pa solītim kārpījos laukā no pašas izraktās bedres, līdz nāca negaidīts piedāvājums pāris mēnešus pastrādāt Briselē, turklāt par algu, kāda pat sapņos nerādījās. Ne draugu, ne paziņu, viena pati, prom no mājām, no ierastās vides. Tā bija jaudīga terapija, kad varēju pabūt pati ar sevi un palūkoties uz savu dzīvi no malas.

Atgriežoties viss pamazām sāka sakārtoties, tomēr trūka paša galvenā – attiecību. Biju lasījusi, ka nevajagot vizualizēt vīrieti, bet sajūtu, kādu vēlos izjust, esot kopā ar šo cilvēku. Tā nu katru vakaru gāju gulēt, kā mantru skaitot vārdu harmonija. Apzinājos – lai sāktu pārmaiņas, man jāiegūst iekšējā miera sajūta. Bija arī skaidrs, ka viena to neizdarīšu, man vajadzēja blakus cilvēku, kurš palīdzētu, kurš parādītu ceļu, kā izrauties no nemiera un stresa lamatām, kurās atrados jau gadiem.

Pāris mēnešus pēc tam, kad biju šo vīziju formulējusi, satiku Gaiti, ar kuru esmu kopā vēl šodien. Viņa miers pret manu straujumu, viņa nosvērtība pret manu spontanitāti – ne velti mēdz teikt, ka pretpoli pievelkas. Gaitis man iemācīja neuztraukties par katru sīkumu, sevišķi attiecībā pret lietām, ko nevaram ietekmēt. Tieši pateicoties viņam, beidzot sāku dzīvot pati savu dzīvi. Gaitis to labi definēja – mēs ejam kopā, vienā virzienā, bet katrs pa savu ceļu. Man tas bija būtiski, lai pārmaiņas sāktos arī citās dzīves jomās.

Starp citu, bieži vien vēlamies princi baltā zirgā, bet jautājums, vai tu esi tā princese, kura šo princi pelnījusi? Mēs meklējam ideālo partneri, taču vai esam sakārtojušas attiecības savu tuvāko cilvēku lokā. Vai strādājam ar savu iekšējo pasauli, atsakāmies no sliktiem ieradumiem, strādājam pie pašizaugsmes? Der atcerēties, ka partneris ir mūsu spoguļattēls, kas ļauj ieraudzīt pašiem savus trūkumus. Arī es Gaiti nesatiku agrāk, lai gan turpat vien blakus esam bijuši. Es viņu satiku tad, kad pati tam biju gatava.

Meklē princi baltā zirgā? Sāc ar sevi!

Uzraksti uz lapiņas pozitīvās īpašības, kādas vēlies redzēt savā partnerī.

Katru šo īpašību analizē, attiecinot uz sevi – cik lielā mērā tās piemīt tev pašai?

Pavisam godīgi uzskaiti savas negatīvās īpašības! Analizē to cēloņus!

Tehnika, kā sākt strādāt ar šīm īpašībām

Pieņem lēmumu, ka vienu stundu kontrolēsi savu prātu un atpazīsi, kādā veidā, piemēram, tevī dzimst dusmas vai neapmierinātība. Kad redzi, kā tā izplatās, tajā brīdī uzreiz vari operēt ar šo informāciju un atbrīvot no tās prātu.