Par mani
Mani sauc Una Ulme un es esmu procesā, ko varētu nosaukt par dzīves balansa meklējumiem. Tā kā sevi varu dēvēt par emocionālu būtni, man ir bijis grūti izturēt ārējo apstākļu spiedienu. Esmu centusies pielāgoties, lai pasargātu sevi no nosodījuma un kritikas, taču tādējādi nācās iet pret sevi, pret savu patieso ES.
Tikai tagad, sasniedzot 50 gadu slieksni, esmu sākusi atvērties un nolobīt gadu gaitā uzkrātās aizsargbruņas, vienlaikus stiprinot savu iekšējo kodolu. Esmu iemācījusies ieklausīties sevī un iet savu ceļu, uzklausot apkārtējos, bet lēmumus pieņemot tā, lai tie būtu saskaņā ar mani.
Šajā platformā es dalos ar savu ceļu, pieredzi, secinājumiem un aicinu iesaistīties arī tevi.
Gluži tāpat, kā ēdienam ir umami jeb piektā, pilnības garša, arī dzīve sevī ietver visu garšu kopumu.
Una
Vēstule no Unas
Ko tev nozīmē dzīves garša?
Man tas nozīmē izgaršot katru dienu. Izbaudīt. Izjust gandarījumu. Priecāties. Jā, reizēm arī vilties tās rūgtumā, bet nepārdzīvot. Jo gluži tāpat, kā ēdienam ir umami jeb piektā, pilnības garša, arī dzīve sevī ietver visu garšu kopumu.
Mani bieži aicina uzstāties ar iedvesmas lekcijām dažādos pasākumos. Gatavojoties vienai no lekcijām, sāka šķist, ka viss jau pateikts. Cik reizes malšu vienu un to pašu? Nevarēju izdomāt lekcijas plānu un struktūru, vairākas dienas lauzīju galvu, līdz dzima ideja – pakārtot sakāmo maniem dzīves moto. Izvēlējos 10 būtiskākās atziņas, kas vijušās cauri manai dzīvei, un ilustrēju tās ar reāliem notikumiem. Rezultātā sanāca 3 stundu gara saruna, kuras laikā katrs klātesošais saklausīja ko sev būtisku.
Šīs atziņas manos rakstos izskanēs bieži, bet sākšu ar vienu no būtiskākajām – viss notiek īstajā laikā tad, kad esi tam gatavs.
Ja šobrīd šo lasi, tad šis ir tavs īstais laiks, lai sāktu pārmaiņas un darītu to nevis kāda cita, bet sevis dēļ. Vai tā būtu karjera, attiecības, sevis pieņemšana vai garīgā izaugsme – šis ir brīdis, kad to sākt.
Sevis iepazīšanas ceļu mēs ejam visu dzīvi, bet ir viens brīdis, kad sākam apzināties, kāpēc to darām. Man pašai šis ceļš ir bijis akmeņainiem līkumiem bagāts, jo lielāko savas dzīves daļu mēģināju pielāgoties citiem. Šķita, ka būšu kaut kā vērta, ja saņemšu apkārtējo atzinību, ja pielāgošos to vēlmēm, darīšu visu pareizi, būšu perfekta, ideāla un tā tālāk. Protams, ka es tāda nebiju, ko pārdzīvoju, slīgstot savas zemās pašapziņas izraisītajos kompleksos ar visām no tā izrietošajām sekām.
Tikai pirms aptuveni 15 gadiem sāku apzināties, ka nevienam mani upuri nav vajadzīgi un laiks sākt dzīvot pašai sev. Zini, kas bija pirmā emocija, ar ko sastapos sākot šo ceļu? Bailes. Totālas bailes palikt vienai ar sevi, ar savām domām, ar savu patieso ES. Līdz tam bija tik ērti risināt citu problēmas, būt par korķi visām pudelēm, augām dienām skriet kā vāverei ritenī. Galvenais, lai nav jādomā par sevi.
Manu progresu nevarētu saukt par strauju, bet par mērķtiecīgu gan. Tik interesanti vērot, kā viens cilvēks vai notikums aizved pie nākamā, līdz pamazām manā priekšā atveras pavisam cita pasaule. Katra jaunā zināšana man ir atklājums un vienlaikus pārsteigums – kāpēc es par to nezināju agrāk? Kāpēc visu šo laiku man kā vērsim bija jāvelk savu kompleksu un problēmu vezums, ja risinājums izrādās tik vienkāršs? Bet STOP! Kā jau secināju iepriekš – viss notiek īstajā laikā. Ja tas ar mani notiek tagad, tad agrāk šo atbildi būtu palaidusi gar ausīm, tāpat turpinot iesākto, jo man bija jāiegūst pieredze, lai būtu gatava tam, kas ar mani notiek šodien.
Šeit kopā meklēsim atbildes uz jautājumu – kur sevī rast jaunības dzirkstošo enerģiju, kas kādreiz ļāva kalnus gāzt. Kā atrast patieso dzīves garšu? Vai tev šķiet, ka tas nav iespējams? Es atbildēšu – ir gan! Nav nozīmes ne vecumam, ne dzimumam vai miesasbūvei. Galvenais ir vēlme meklēt, izzināt un darboties.
Man ir trīs K teorija, kas veido manu dzīves garšas formulu – kustība, kārtība, kompānija. Kustība ne tikai kā fiziskās aktivitātes, bet arī dinamiska, priekpilna dzīve. Kārtība un disciplīna, kas dod iespēju iesākto novest līdz galam, mobilizē un vairo produktivitāti. Kompānija – cilvēki apkārt, kas sniedz pozitīvas emocijas un ar kuriem esmu uz viena viļņa.